Mandalas no smiltīm radīšana un iznīcināšana

Sanskritā mandala nozīmē aplis, disks, ritenis, sfēra, valsts, teritorija, sabiedrība un vēl daudz kas cits, ko var apzīmēt ar tamlīdzīgiem apzīmējumiem. Budismā mandala nozīmē budisma pasaules izprašanu, Visuma izprašanu, kā arī rituālos attēlus un simbolus.

Mandala ir aplis, kurš ir ievietots kvadrātā, kurš savukārt atkal ir ievietots aplī. Ārējais aplis – tas ir Visums, iekšējais aplis – dievību, bodhisatvu, budu skaits. Atkarībā no tā, kurā vietā mandalā atrodas tas vai cits buda, vai bodhisatva, norāda uz visvairāk izteiktajām dotībām. Šīs dotības ir vai nu apgaismība, kura ir saistīta ar piecām, tīrām gudrībām vai arī bodhisatva simbolizē piecu gudrību vienotību, kā garīgās atmošanās aspektu.

Mandalai ir centrs un četri virzieni, kuri atbilst četrām debess pusēm. Mandalas kvadrāts ir orientēts uz pasaules malām, katrai kvadrāta malai ir T veida izeja – vārti uz Visumu. Kvadrāta laukums ir sadalīts četrās daļās, piekto daļu veido centrs. Katrai, no šīm piecām daļai, ir katrai sava krāsa: zilā krāsa atbilst centram, baltā krāsa – austrumiem, dzeltenā krāsa – dienvidiem, sarkanā krāsa – rietumiem, zaļā krāsa – ziemeļiem. Katrai no krāsām atbilst viena iedomāta būtne.

Viens no budistu rituāliem ir Kalačakras iesvētīšana, kuras laikā tiek radīta mandala no krāsainajām smiltīm vai pulvera un kuras veidošanu pavada lūgšanas.

  • Pirmā rituāla darbība ir lūgšana un krāsaino smilšu svētīšana, kā arī instrumentu un speciālā galda uz kura tiks veidota mandala, svētīšana. Tad mūki ķeras klāt pie galda virsmas sadalīšanas.
  • Centrālās un diagonālās līnijas tiek iezīmētas ar baltu diegu, kuru ir nopinušas jaunas meitenes un kuru vajag nopirkt netirgojoties. Šis diegs tiek iemērkts smalki samaltās smiltīs, tad mūki to nostiepj mandalas virspusē, vidū viegli paceļ un atlaiž. Galda virspusē paliek balts nospiedums, kurš izveidojās no diega. Pārējā līnijas tiek zīmētas ar krīta, zīmuļu un lineāla palīdzību. Visus sarežģītos, dekoratīvos elementus, mūki zīmē bez iepriekšējās zīmēšanas.
  • Visi, sarežģītie mandalu zīmējumi tiek veidoti ar metāliska konusa (čakpu) un cieto jaka ragu palīdzību. Konusā, kuram vidus daļā ir nelīdzena virsma, mūki ieber iekšā vajadzīgās krāsas smiltis. Beržot šo virsmu ar jaka ragu vai citi cietu priekšmetu, mūki rada vibrāciju, kuras rezultātā, smiltis, vienmērīgā strūklakā sāk birt laukā pa nelielo atveri traukā. Smilšu plūšanas ātrums tiek regulēts ar beršanas ātrumu un uzspiešanu uz konusa.
  • Smiltis tiek jau laicīgi sagatavotas un novietotas traukos uz galda. Parasti smiltis paliek dabīgā krāsā, bet ļoti daudz tiek izmantotas arī krāsotas smiltis visdažādākajās krāsās un visdažādākajos toņos. Kādreiz tiek izmantotas nevis smiltis, bet akmens daļiņas, kuras tiek iegūtas sasmalcinot un samaļot akmeni. Smilšu lielums var būt atšķirīgs, lielu graudu smiltis var tik izmantotas fona aizpildīšanai, smalkās smiltis – lai zīmētu smalkas detaļas un rakstus.
  • Mandalu no smiltīm parasti veido divi vai četri mūki. Viņi sāk to darīt no centra un pakāpeniski palielina attēla izmērus. Katram aplim, zīmējuma līmenim, ir jābūt pilnībā pabeigtam, pirms mūki drīkstēs ķerties pie nākamā darba etapa. Darbs ir jāveic ļoti rūpīgi, nedrīkst steigties, bet to nedrīkst darīt arī pārlieku lēni. Katrs mūks atbild par savu sektoru – savu pasaules daļu. Ja kāds no mūkiem paveic savu darbu ātrāk par pārējiem, tad palīdz pabeigt apli, pirms ķeras pie nākamā apļa zīmēšanas.
  • Meditācijas laikā, sarežģītās mandalas tapšanas procesā, mūks savā prātā izveido to, kas ir attēlots uz mandalas, bet sevi salīdzina ar dievību, kura ir novietota mandalas centrā.
  • Mūki, kuri nepiedalās mandalas tapšanas procesā, veic dažādas ceremonijas, kurām ir liela nozīmē telpu attīrīšanā un pozitīvā potenciāla uzkrāšanā. Parasti rituālu laikā tiek izpildītas dziesmas un spēlēti dažādi muzikālie instrumenti.
  • Mandalas veidošana var turpināties vairākas dienas, bet, kad mandala tiek pabeigta, meditācijas process un dievības iepazīšana ir beigusies, mandalai ir jātiek iznīcinātai. Iznīcināšanas jēga – tā ir idejas demonstrēšana, ka mūsu pasaulē nav nekā nemainīga. Pēc kārtējām lūgšanām, viens mūks simboliski uzlauž vārtus no visām četrām debess pusēm un mandala tiek noslaucīta ar speciālu slotiņu. Savāktās smiltis tiek sabērtas rituāla traukā , kādreiz ceremonijas viesiem tiek izdalīts pa saujai smilšu, bet tas nav suvenīrs, bet gan pievienošanās tīrībai un apgaismībai.