Mūsdienu māksla un internets

20. gadsimta 90. gadu vidū vispirms amerikāņu, bet mazliet vēlāk arī Eiropas mākslas institūcijas, sāka pakāpeniski pārcelties uz vispasaules tīmekli, veidot mājas lapas, web saites, kurās parasti tika iekļauts logotips un īss aprakstu. Muzeju sfēras darbinieki, izteica dažādus priekšlikumus par mākslas darbības struktūras, tradicionālās sistēmas attīstības perspektīvām, kā arī par iespēju radīt virtuālus procesus, lai varētu izplatīt mākslas darbus. Interneta attīstīšanās, nu jau vairs nerada nekādas šaubas par mūsdienu mākslas produktu izplatīšanas efektivitāti tādā veidā. Vispasaules tīkla izmantošanas lielākās priekšrocības ir tas, ka ir iespēja strādāt ar video, audio, tekstu un attēlu, kuri atrodas dažādos attālinātos serveros, šo iespēju mūsdienās izmanto daudz māksliniecisko institūciju visā pasaulē. Lai arī galerijas, muzeji un mūsdienu mākslas centri turpina strādāt ierastajā režīmā un tiem ir iespēja reālajā dzīvē veidot sabiedrības un valsts kultūras viedokli par mākslu, mūsdienās tiem pievienojas arī mūsdienīgi elektroniskās komunikācijas līdzekļi. Šajā gadījumā, internetu varam nosaukt par patiesības atspoguļotāju, jo web saites turpina attīstīt tālāk jau eksistējošo kultūras dzīvi, bet tikai jau kibertelpā. Tām organizācijām, kuras darbojas reālajā pasaulē, web saite ir ātrs un viegls informācijas izplatīšanas veids par savu darbību, kura neierobežo tos finansiāli (publikācijas tematiskajos žurnālos, avīzēs, ziņās). Viens no galvenajiem kritērijiem, šajā gadījumā, būs tikai tas, cik dziļi šī organizācija ir paspējusi izplesties interneta dzīlēs, vai tā uztur sakarus ar citām mākslas iestādēm, kā tā sevi pozicionē saskarsmē ar citām galerijām, centriem, māksliniekiem, vai uzskata sevi par kodolu, vai par saistošo elementu, vai ļauj saites apmeklētājiem piedalīties forumos, vai izmanto interneta tehnoloģijas, kuras dod iespēju māksliniekiem, kritiķiem, mākslas pazinējiem iesaistīties radošā informācijas apmaiņā. Kā redzams, tad atvērtums un integritāte sociālajos tīklos ir viena no galvenajām sastāvdaļām, lai izveidotu veiksmīgu un efektīvu interneta projektu par mākslu.

Mūsdienās, gan pazīstami muzeji, gan pazīstamas galerijas veido grandiozus interneta projektus un platformas. Spilgts piemērs tam ir projekts Google Art Project, kura ir viena no online platformām, pateicoties kurai, visas pasaules lietotāji, ir spējīgi baudīt mākslas darbus, labā kvalitātē, kuri atrodas dažādās pasaules galerijās, neizejot no mājām. Projekts tika uzsākts 2011. gada februārī, pēc lielākās meklēšanas sistēmas Google iniciatīvas, sadarbībā ar 17 pasaulē slaveniem muzejiem, tajā skaitā arī slaveno Teit Modern un Ņujorkas Metropolitan muzejiem. Ieejot projekta saitē un uzklikšķinot dažas reizes ar peli, apmeklētāji var doties virtuālajā ceļojumā pa galerijām, apskatīt mākslas darbus, izpētīt fizisko un kontekstuālo informāciju par darbiem un sakrāt pašiem savu, iepatikušos mākslas darbu kolekciju. Protams, ka nekādas sajūtas nav iespējams salīdzināt ar oriģināla apskatīšanu un iegūšanu savā kolekcijā, skatīšanās monitorā rada pavisam citas izjūtas, bet šis projekts, var visvairāk pietuvināt jūs jebkuram mākslas darbam un skaistajam, kas atrodas uz šī pasaules. Dotajā brīdī, šis projekts ir parakstījis līgumus ar 151 muzeju no 40 valstīm, ievietojis šajā projektā 50 000 mākslas darbu un iztulkojis platformu 18 valodās.

Tāpat izbrīnu nerada arī tas, ka internetā, dažu mēnešu laikā var kļūt par vienu no visvairāk apspriestajiem māksliniekiem, neskatoties uz savu māksliniecisko darbību. Piemēram, reti kurš pazīst mākslinieku Metro Meteoru, kurš kļuva ne tikai par visvairāk pirkto mākslinieku, bet ir arī vairākas reizes apsteidzis Van Goga peļņu (par 120 maziem un 40 lieliem darbiem kolekcionāri ir atdevuši aptuveni 35 000 dolāru, kas ir daudz vairāk, nekā Van Gogs nopelnīja visas savas dzīves laikā). Tieši tāpat, maz kas zina, ka šis mākslinieks ir nevis cilvēks, bet desmit gadus vecs sacīkšu zirgs, kurš, pateicoties saviem gādīgajiem īpašniekiem, tikko atlabis pēc ceļgala traumas, kļuva par mākslinieku abstrakcionistu. Bet, pateicoties vispasaules tīklam, par viņu var uzzināt jebkurš. Par 71 gadu veco mākslinieci Kene Delmare, neviens nebija dzirdējis ārpus ASV robežām, bet pēc tam, kad viņam ienāca prātā ideja zīmēt slavenību portretus uz papīra dvieļiem, viņa darbu fotogrāfijas ir aplidojušas visas sociālo tīklu tematiskās grupas, bet viņa darbu cena ir izaugusi līdz 10 000 dolāru par vienu zīmējumu uz papīra.