Vai tetovēšana ir māksla?

Tetovēšanas vēsture

Grūti ir pateikt, kurā tieši brīdi, cilvēks pirmo reizi izdomāja uzzīmēt zīmējumu sev uz ādas. Šis mākslas veids ir tapis ļoti senos laikos un daudzās vietās vienlaicīgi. Vienīgais, precīzi zināmais fakts ir tāds, ka tetovēšanas māksla nav jaunāka par 60 tūkstošiem gadu.

Vissenākie tetovējumi, bija atrasti Ēģiptes piramīdu arheoloģisko izmeklējumu laikā. Līdz mūsdienām ir nonākušas ne tikai ziņas par to, ka Senajā Ēģiptē tika veikti zīmējumi uz ādas, bet arī pierādījums tam – tetovētas mūmijas. Atrasto mūmiju vecums ir aptuveni četri tūkstoši gadu un uz to izkaltušās ādas var labi saredzēt zīmējumus. Droši varam teikt, ka Ēģiptē tetovējumus veica tikai bagātiem un dižciltīgiem cilvēkiem, kā arī faraoniem un viņu ģimenēm.

Zinātnieki apgalvo, ka tetovējumi ir parādījušies nedaudz agrāk – pirmatnējās kopienas iekārtas pastāvēšanas laikā. Tie bija ne tikai skaistuma pazīme, bet arī tika uzskatīti par dzimtas totēmu, tie liecināja par to īpašnieku sociālo piederību, kā arī apveltīja viņus ar maģisku spēku.

Zinātniekiem nav skaidrības, kāpēc tetovējumi ir radušies. Viena teorija vēsta, ka tie ir radušies pēc kārtējiem ādas bojājumiem, kurus nejauši ir guvuši Akmens laikmeta cilvēki. Asins izplūdumi un rētas tika sapludināti kopā, dīvaino rētu, kurā izveidojās, sāka uzskatīt par atšķirības zīmi no citiem ciltsbrāļiem. Tā radās veiksmīgu mednieku un drošsirdīgu karavīru zīmes. Ģimenes, ar laiku, ari palika aizvien lielākas un sāka veidot nelielas kopienas, tāpēc radās vajadzība uz ādas zīmēt speciālas atšķiršanas zīmes.

Indiāņu ciltis, Polinēzijā un Indonēzijā, kur tetovējumi tika veikti daudz biežāk, nekā citur, tetovēšanas mākslu nodeva no paaudzes uz paaudzi. Gandrīz katrs viņu dzīves notikums ir saistīts ar zīmējumu zīmēšanu uz ķermeņa, sākot ar dzimšanas brīdi un beidzot ar nāvi. Viņiem, uz ķermeņa, nav gandrīz tādas vietas, kur savu roku nebūtu pielicis vietējais mākslinieks.

Tetovēšana ir saistīta arī ar “pārejas rituāliem” – jauniešu iesvētīšana vīru kārtā, vai pārcelšanās no šīs dzīves uz aizkapa dzīvi.

Interesanti fakti no tetovēšanas vēstures

Īpašu uzmanību pelna tas fakts, ka dažādām tautām, zīmējumi uz ķermeņa tika apveltīti ar visdažādākajām maģiskajām īpašībām, piemēram, pieaugušos tetovējums sargāja medību laikā un karā, bērnus tie sargāja no vecāku dusmām, sirmgalvjus tie sargāja no slimībām. Bet tetovējumu maģija sev pielietojumu atrada ne tikai pie mežonīgajām ciltīm. 17. – 19. gadsimtā, britu jūrnieki, sev uz muguras attēloja Jēzus sišanu krustā, tā cerot, ka tiks pasargāti no ķermeņa sodiem, kuri ļoti plaši bija izplatīti angļu flotē. Arābi, par daudz drošāku tetovējumu uzskatīja citātus, kuri tika ņemti no Korāna. Der atzīmēt, ka tajos laikos, zīmējums uz ķermeņa, pacēla to saimnieka statusu pārējo vidū, kaut gan daudzos gadījumos, tetovējums tika izmantots arī kā soda veids.

Tieši tāpat, jau kopš seniem laikiem tetovēšana ir piedzimusi Japānā un veiksmīgi nodzīvojusi līdz mūsu dienām. Mūsdienās tā ir pārvērtusies par mākslas tetovēšanas nozari. Tradicionālie, Senās Japānas zīmējumi ir karpas Koi, krizantēmas un peonijas. Mūsdienu, stilizētie Japāņu tetovēšanas mākslas zīmējumi ir Japāņu pūķi (nejaukt ar Eiropas), samuraji, geišas. Japānā, kā arī daudzās citās valstīs, ir saglabājies senais tetovējuma uzklāšanas veids, to dara ar rokām, nevis ar speciālu ierīču palīdzību.

Japānā bieži vien uz ādas tika zīmēti zīmējumi, uz kuriem tika attēloti svētie dzīvnieki un ari: karpas Koi, pūķi, tīģeri, u. c.

Senajā Ķīnā, ka sodu izmantoja tetovējumu uz sejas. Tādā veidā, tika atzīmēti kara gūstekņi un vergi. Ar tetovējumu uz sejas tos bija vieglāk atpazīt un tas apgrūtināja arī viņu bēgšanas mēģinājumus. Vajag atzīmēt, ka gan Romā, gan Grieķijā, tetovējumus izmantoja1331 līdzīgiem mērķiem. Vēlāk arī spāņi pielietoja šo tehniku Nikaragvā un Meksikā.

Tetovējumi mūsdienās

20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā tetovēšana kļuva ļoti populāra un tai tika piešķirts jēdziens – mākslinieciskā tetovēšana. Tā tiek veikta skaistumam un netiek pielietota nekādam citam apzīmējumam. Cilvēki, kuri šajā virzienā spēra pirmos soļus, netika saprasti, jo sabiedrībā valdīja uzskats, ka tetovējumam, noteikti vajag kaut ko apzīmēt.